• Sirds vienīgais “pasīvais” veids kā mēs varam noteikt sportista “patēriņu” un redzēt kā “viņš tiek pie vatiem”.

• Sirds ir galvenais muskulis, tāpēc tam ir jābūt veselam. Ja to ignorē var ieberzties.

Sirds vēl jo projām ir spēcīgs instruments ko izmantot treniņu procesa organizēšanā un analīzē.

Decoupling/HR drift – vienīgais un labākai pēc kā var vērtēt aerobo sagatavotību. Vienmēr protams, var uztaisīt laktāta slodzes testu, bet tas ir dārgi un pats no neizdarīsi.

• Trainingpeaks to redz kā PWR:HR kas izteikts %. Labi – zem 5% vai pēc iespējas tuvāk 0, bet “norma” ir 7%. Tiesa vienmēr jāskatās uz treniņa uzbūvi, tā garumu uc faktoriem.

• Svarīgi ir tas ka tas var būt arī negatīvs. Pārsvarā 2 iemeslu dēļ. Vai nu tiešām sportists gonkā piemēram spēj atsēdēt grupā kurā viņš var vienmērīgi braukt netērējot spēkus pret gonkas sākumu, vai arī tomēr sāk beigties cukurs.

• Efficiency Factor - normalized power or normalized graded pace by average heart rate for the workout or selected workout segment such as an interval. Principā EF ir ērtākais veids ko izmantot ilgākā laikā, lai salīdzinātu aerobo gatavību. Abos gadījumos es izmantoju tikai aerobus tipa garus treniņus ko var salīdzināt. Jebkuri intervāli var nebūt īsti piemēroti tādai propper salīdzināšanai. Teiksim ja pirmajā treniņa dalā ir visi intervāli un pēc tam pāris h ir easy, tad decoupling būs “mākslīgi” zems. Un otrādāk.

Kam vēl izmantot sirdi?

• Miera stāvokļa pulss. Lielisks veids kā redzēt ilgtermiņa adoptāciju aerobajā “galā” un “prognozēt” sirds apjoma izmaiņas. Tā pat tas var būt labs indikatoros pārslodzei, ja tas būtiski pieaug.

• Treniņos tas var būt indikators dehidratācijai. Pazūd ūdens, plazmas apjoms krītas, sirds ir spiesta strādāt vairāk/ātrāk.

• Noguruma noteikšanai. Resp., ja garākos intervālos HR ievērojami zemāks un max pulss arī aizgājis uz leju, tas liecina par akūtu vai hroniski nogurumu. Piemēram nometnēs.

• HRV. To jau mēs esam apsprieduši šajā podkāstā, bet tas tomēr ir būtiski. Tiesa, tas iespējams tikai ar BT jostu.

• Lai novērtētu atjaunošanos pēc intervāliem. Ja ir tipiski intervāla treniņi ir viegli salīdzināt ātrumu kādā sirds samazinās un robežu līdz kurai tā nokrīt. Tā var netieši novērtēt aerobajā “gala” spējas un loģiski atjaunošanos. Principā tas ko mēs nosakām ar INSCYD kā lactate clearance rate. To var izmantot arī kā slieksni tam lai sāktu nākošo intervālu, lai nodrošinātu pilnu atjaunošanos.

Stroke volume (reduction of it) izsviedes vai sistoles tilpums. Principā to var noteikt, kā efektu skatoties uz decoupling vai EF. Šis patiesībā, tas ko mēs “gribam” īpaši tagad tādā bāzes ciklā redzēt no sirds muskuļa. Tā apjoma pieaugumu un lielāku izsviedes tilpumu.

Vai augsts HR ir vienmēr labāk? Nop. Izteikti samazināts pulss (arī max HR), īpaši relatīvi jauniem sportistiem ilgtermiņā diezgan bīstami, īpaši no pareizas sirds attīstības viedokļa. 

Cik cilvēki tik sirdis. Sirds ir muskulis tāpēc tam ir dažādi veidi un īpašības.

Ilgtermiņā tomēr jāpievērš uzmanība:

• Max hr īpaši gados vecākiem cilvēkiem

• Miera stāvokļa HR

• HR zonu vai slodzes distribūcijai treniņos. Nu tā lai visu nesačakarētu.

AF, atrerial fibrilation, Ātriju fibrilācija, kā viens no potenciālajiem riskiem pie ilgstošas sirds (pār)slodzes.

Manis pieminētā grāmata ko būtu vērts izlasīt visiem tiem, kas ar izturības sportu nodarbojas jau ilgi, vai tie, kas to plāno darīt ilgi 😉

The Haywire Heart: How too much exercise can kill you, and what you can do to protect your heart Kindle Edition

by Case Christopher J. (Author), Mandrola Dr. John (Author), Zinn Lennard (Author)

Citi mūsu podkāsti, kas saistīti ar šo tēmu: